Mācies Sērmūkšu pamatskolā!: Mūzika 7

Baroka laikmeta komponisti

Pazīstamākie darbi

opera „Alčīna” un Anglijas himna Instrumentālās mūzikas žanra radītājs – „ Mūzika uz ūdens” un „ Uguņošanas mūzika”.

Kokle (kokles) ir sena baltu izcelsmes mūzikas instruments .
Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs.
No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ( igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu instruments .
Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda.
Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku.
Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai.
Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas

Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viena no senākajām un izplatītākajām Latvijas teritorijā spēlētajiem mūzikas instrumentiem.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules

Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs.
Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski.
Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.

Dūdas (dūdas, dūkas, ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments.
Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam.
Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa
Nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"