Meklēt šajā emuārā

pirmdiena, 2014. gada 31. marts

piektdiena, 2014. gada 28. februāris

Uzdevums 8.kl. bioloģijā

Atrast fotogrāfijas vai attēlus, kuros var redzēt, ka gliemežvāku formas ir izmantotas arhitektūrā. Attēlus var sūtīt pa skolas epastu, ielikt tviterī (ar haštagu #gliemjiarhitektura) vai vienkārši ar zibatmiņas palīdzību. Veiksmi darbā!

svētdiena, 2014. gada 23. februāris

Mūzika 6

E-DabasZinātnes - Miksike

Mācies mūziku! Šajā lapā atradīsi daudz  interesanta . Pārbaudīt savas zināšanas mūzikā



Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki




Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kolekcijā „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” piedāvā iepazīties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošajiem materiāliem par Dziesmu svētkiem sākot no pirmajām dziesmu dienām Dikļos 1864. gadā līdz Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā.

1873 I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 



Latviešu komponisti

EMILIS MELNGAILIS

ANDREJS JURJĀNS

KĀRLIS BAUMANIS

JĀZEPS VĪTOLS

ALFRĒDS KALNIŅŠ


sestdiena, 2014. gada 22. februāris

Mūzika 3

Skaņu Meža Pasaka - interaktīva mūzikas apmācības programma




Orchestra Game from the Magic Flu

Picture

Mūzika 9

 Komponisti-klasiķi




Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)






Galvenie skaņdarbi   
  •   Operas:
  • "Bēgšana no seraja", "Figaro kāzas", "Dons
  • Žuans", "Burvju flauta" u.c.(kopā 21)
  • 41 simfonija 
  • koncerti: 27
  • klavierēm, 6 vijolei, 2 flautai, 6 mežragam u.c.  
  • 6 stīgukvinteti, 27 stīgu kvarteti 
  • 19 sonātes klavierēm
  •  28 sonātes vijolei un klavierēm
  • 19 mesas, tai skaitā
  • "Rekviēms"





Ludvigs van Bēthovens(1770-1827)






Galvenie skaņdarbi

• 9 simfonijas 

• 12 uvertīras 

• 5 koncerti ar klavierēm 

• koncerts vijolei ar orķestri 

• 16 stīgu kvarteti 

• 6 trio (dažādiem sastāviem) 

• 32 sonātes klavierēm 

• 10 sonātes vijolei un klavierēm 

• 5 sonātes čellam un klavierēm 

• 32 variācijas 

• bagatelles, rondo, ekosēzes, menueti un citi
skaņdarbi klavierēm (ap 60) 


• “Svinīgā mesa” 

Vispazīstamākie darbi ir 5. simfonija, 9.
simfonija, kā arī klavieru skaņdarbi „Elīzei” un „Mēnesnīcas sonāte”








Jozefs Haidns(1732-1809)






Galvenie skaņdarbi

·     104 simfonijas
·     stīgu kvarteti
·     32 klavieru trio
·     62 klaviersonātes
·     24 operas
·     12 mesas
4 oratorijas u.c. skaņdarbi



Mūzika 9

Mūzika 8 .klasei

Klausāmies un dziedam!


Jānis Lūsēns Savādā pasaule


Dzeguzes balss


Ziema

Rock around the clock

Dont worry be happy


Mūzikas žanri

Solodziesma
F.šūberts Forele
Vokālie ansambļi
Dueti,kvarteti,dziesmas
Kora dziesma
Tautasziesmu apdares korim J.Cimze Krauklīts sēž ozolā
Jurjānu A. Pūt vējiņi
J.Vītols Gaismas pils



Vokāli instrumentālie žanri

Kantāte
L.Garūta Dievs ,Tava zeme deg
Oratorija
G.F.Hendelis Mesija
Mesa,rekviēms
V.A.Mocarts Rekviēms
Skaņdarbi balsij un instrumentālam ansamblim
M.Zariņš Partita baroka stilā




Instrumentālie žanri

Simfoniskās mūzikas žanri:
Simfonija,svīta,koncerts u.c.
J.Haidns 94.simf.
L.van Bēthovens 5.simf.
V.A.Mocarts Mazā naktsmūzika
Skaņdarbi soloinstrumentiem
J.S.Bahs Tokāta un fūga re minorā
F.Šopēns Plonēze La mažorā
P.Vasks Ainava ar putnien
Kameransambļi
Klavieru duets: A.Vecumnieks Quasi campanella
Klavieru trio
Stīgu kvartets J.Haidns Ķeizarkvartets





Mācamies komponēt!

Musicshake - Create your own songs online

eng.musicshake.com/create/

piektdiena, 2014. gada 21. februāris

Mūzika 4

Klausāmies, mācāmies, dziedam!













Spēlēsim klavieres!


www.jurjans.lv/kaste/piano/

Simfoniskais orķestris




Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentāls ansamblis. Vārds orķestris ir cēlies no grieķu vārda orchēstra, ar kuru grieķi apzīmēja laukumu, kurā darbojās koris sengrieķu teātrī.
Simfoniskais orķestris sastāv no trīs galvenajām instrumentu grupām:
Parasti orķestra priekšnesumu vada diriģents





   Mūzikas klausīšanās

Klausies mūziku un nosaki mūzikas žanru!









pirmdiena, 2014. gada 17. februāris

sestdiena, 2014. gada 15. februāris

pirmdiena, 2014. gada 10. februāris

Mūzika 7

Baroka laikmeta komponisti

Antonio Vivaldi (1678-1741)

Pazīstamākie darbi

 100 koncertu, 12 operas, 29 kantātes„Gadalaiki"




 



Johans Sebastians Bahs(1685-1750)



Pazīstamākie darbi

Brandenburgas koncerti” vijolei un stīgu orķestrim, „Fantāzija”, „Mateja pasija”, „Jāņa pasija” un „Annas Magdalēnas nošu burtnīca”. 

Galvenie žanri: kantātes, pasijas, mesas, ērģeļmūzika, koncerti solo instrumentiem, koncerti orķestriem, bērnu mūzika.



Georgs Frīdrihs Hendelis(1685-1759)

Pazīstamākie darbi
 opera „Alčīna” un Anglijas himna Instrumentālās mūzikas žanra radītājs – „ Mūzika uz ūdens” un „ Uguņošanas mūzika”.

     

Latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti

  • Kokle (kokles) ir sena baltu izcelsmes  mūzikas instruments .
  • Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs.
  • No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ( igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu instruments .
  •  Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda.
  •  Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku.
  •  Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai.
  •   Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas

  •  Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viena no senākajām un izplatītākajām Latvijas teritorijā spēlētajiem mūzikas instrumentiem.
  •  Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules

  

  • Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs.
  •  Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski.
  •  Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.

  

  • Bungas (bunga, bubyns, baubens, paupenes)
  • Rakstu avotos Latvijā bungas minētas kopš XVI gs. 

 

  • Dūdas (dūdas, dūkas,  ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments.
  •  Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam.
  • Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa 
  • Nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"

 

 Klausāmies,mācāmies dziedam! 




 

 

  Brīvajiem brīžiem


eng.musicshake.com/create/ 



Ieskaties un mēģini radīt ko jaunu!



https://www.youtube.com/watch?v=20MEvhCbMgs