Atrast fotogrāfijas vai attēlus, kuros var redzēt, ka gliemežvāku formas ir izmantotas arhitektūrā. Attēlus var sūtīt pa skolas epastu, ielikt tviterī (ar haštagu #gliemjiarhitektura) vai vienkārši ar zibatmiņas palīdzību. Veiksmi darbā!
Meklēt šajā emuārā
piektdiena, 2014. gada 28. februāris
trešdiena, 2014. gada 26. februāris
svētdiena, 2014. gada 23. februāris
Mūzika 6
E-DabasZinātnes - Miksike
Mācies mūziku! Šajā lapā atradīsi daudz interesanta . Pārbaudīt savas zināšanas mūzikā
Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kolekcijā „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” piedāvā iepazīties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošajiem materiāliem par Dziesmu svētkiem sākot no pirmajām dziesmu dienām Dikļos 1864. gadā līdz Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā.
1873 I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
Latviešu komponisti
sestdiena, 2014. gada 22. februāris
Mūzika 9
Komponisti-klasiķi
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
Galvenie skaņdarbi
- Operas:
- "Bēgšana no seraja", "Figaro kāzas", "Dons
- Žuans", "Burvju flauta" u.c.(kopā 21)
- 41 simfonija
- koncerti: 27
- klavierēm, 6 vijolei, 2 flautai, 6 mežragam u.c.
- 6 stīgukvinteti, 27 stīgu kvarteti
- 19 sonātes klavierēm
- 28 sonātes vijolei un klavierēm
- 19 mesas, tai skaitā
- "Rekviēms"
Ludvigs van Bēthovens(1770-1827)
• 9 simfonijas
• 12 uvertīras
• 5 koncerti ar klavierēm
• koncerts vijolei ar orķestri
• 16 stīgu kvarteti
• 6 trio (dažādiem sastāviem)
• 32 sonātes klavierēm
• 10 sonātes vijolei un klavierēm
• 5 sonātes čellam un klavierēm
• 32 variācijas
• bagatelles, rondo, ekosēzes, menueti un citi
skaņdarbi klavierēm (ap 60)
• “Svinīgā mesa”
Vispazīstamākie darbi ir 5. simfonija, 9.
simfonija, kā arī klavieru skaņdarbi „Elīzei” un „Mēnesnīcas sonāte”
Jozefs Haidns(1732-1809)
Galvenie skaņdarbi
· 104 simfonijas
· stīgu kvarteti
· 32 klavieru trio
· 62 klaviersonātes
· 24 operas
· 12 mesas
4 oratorijas u.c. skaņdarbi
Mūzika 9
Mūzika 8 .klasei
Klausāmies un dziedam!
Jānis Lūsēns Savādā pasaule
Dzeguzes balss
Ziema
Rock around the clock
Dont worry be happy
Mūzikas žanri
Solodziesma
|
F.šūberts Forele
|
Vokālie ansambļi
|
Dueti,kvarteti,dziesmas
|
Kora dziesma
|
Tautasziesmu apdares korim J.Cimze Krauklīts sēž ozolā
Jurjānu A. Pūt vējiņi
J.Vītols Gaismas pils
|
Vokāli instrumentālie žanri
Kantāte
|
L.Garūta Dievs ,Tava zeme deg
|
Oratorija
|
G.F.Hendelis Mesija
|
Mesa,rekviēms
|
V.A.Mocarts Rekviēms
|
Skaņdarbi balsij un instrumentālam ansamblim
|
M.Zariņš Partita baroka stilā
|
Instrumentālie žanri
Simfoniskās mūzikas žanri:
Simfonija,svīta,koncerts u.c.
|
J.Haidns 94.simf.
L.van Bēthovens 5.simf.
V.A.Mocarts Mazā naktsmūzika
|
Skaņdarbi soloinstrumentiem
|
J.S.Bahs Tokāta un fūga re minorā
F.Šopēns Plonēze La mažorā
P.Vasks Ainava ar putnien
|
Kameransambļi
|
Klavieru duets: A.Vecumnieks Quasi campanella
Klavieru trio
Stīgu kvartets J.Haidns Ķeizarkvartets
|
Mācamies komponēt!
Musicshake - Create your own songs online
eng.musicshake.com/create/
eng.musicshake.com/create/
piektdiena, 2014. gada 21. februāris
Mūzika 4
Klausāmies, mācāmies, dziedam!
Spēlēsim klavieres!
www.jurjans.lv/kaste/piano/
Simfoniskais orķestris
Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentāls ansamblis. Vārds orķestris ir cēlies no grieķu vārda orchēstra, ar kuru grieķi apzīmēja laukumu, kurā darbojās koris sengrieķu teātrī.
Simfoniskais orķestris sastāv no trīs galvenajām instrumentu grupām:
Mūzikas klausīšanās
Klausies mūziku un nosaki mūzikas žanru!
pirmdiena, 2014. gada 17. februāris
Bioloģija
Šajā lapā ir papildus informācijas bioloģijas (un ne tikai) stundām:
http://ilzenaturestudy.blogspot.com/
http://ilzenaturestudy.blogspot.com/
Foto: Ilze (autokolāža no manām fotogrāfijām)
sestdiena, 2014. gada 15. februāris
Informātika 6
Markuss mācās veidot bukletu Comenius projekta aktivitātei par atpūtu pie jūras.
Tas ir tikai iesākums.
piektdiena, 2014. gada 14. februāris
Foto Portugāle
Comenius projekta vizītes laikā mūsu viesnīca atradās blakus Atlantijas okeānam.
P.S. Mācos ielikt bildes blogā
ceturtdiena, 2014. gada 13. februāris
pirmdiena, 2014. gada 10. februāris
Mūzika 7
Baroka laikmeta komponisti
Antonio Vivaldi (1678-1741)
Pazīstamākie darbi
100 koncertu, 12 operas, 29 kantātes„Gadalaiki"
Johans Sebastians Bahs(1685-1750)
Pazīstamākie darbi
„Brandenburgas koncerti” vijolei un stīgu orķestrim, „Fantāzija”, „Mateja pasija”, „Jāņa pasija” un „Annas Magdalēnas nošu burtnīca”.
Galvenie žanri: kantātes, pasijas, mesas, ērģeļmūzika, koncerti solo instrumentiem, koncerti orķestriem, bērnu mūzika.
Georgs Frīdrihs Hendelis(1685-1759)
Pazīstamākie darbi
opera „Alčīna” un Anglijas himna Instrumentālās mūzikas žanra radītājs – „ Mūzika uz ūdens” un „ Uguņošanas mūzika”.
Latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti
- Kokle (kokles) ir sena baltu izcelsmes mūzikas instruments .
- Pirmās rakstītās ziņas par kokļu spēlmaņiem saglabājušās no XV gs.
- No baltu ciltīm kokles aizguvušas tuvumā dzīvojošās somugru ( igauņu kannele, somu kantele u.c.) un slāvu ciltis (krievu gusļi). Kokle ir stīgu instruments .
- Spēlējot kokli liek klēpī vai uz galda.
- Koklei ir izdobts trapecveida korpuss, kas pārsegts ar plānu dēlīti - deku.
- Stīgu tapas darinātas no koka un iestrādātas korpusa platākajā galā paralēli tā malai.
- Tradicionāli bijušas 6-9 stīgas
- Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viena no senākajām un izplatītākajām Latvijas teritorijā spēlētajiem mūzikas instrumentiem.
- Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koka, mizas un niedres stabules
- Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs.
- Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski.
- Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.
.
.
- Bungas (bunga, bubyns, baubens, paupenes)
- Rakstu avotos Latvijā bungas minētas kopš XVI gs.
- Dūdas (dūdas, dūkas, ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments.
- Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam.
- Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa
- Nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"
Klausāmies,mācāmies dziedam!
Brīvajiem brīžiem
eng.musicshake.com/create/
Ieskaties un mēģini radīt ko jaunu!
Abonēt:
Ziņas (Atom)